Taro kārts Deviņi kausi

Deviņi kausi — personīgās apmierinātības kārts: ūdens kausā nav mazinājies, vēlēšanās nedzen uz priekšu, cilvēks ir apmierināts ar to, kas jau ir. Tautas valodā to tā arī sauc — «vēlēšanās kārts», taču svarīgi uzreiz nošķirt divas šī apzīmējuma nozīmes. Vieni to lasa burtiski: izkritusi kārts — gaidi iecerētā piepildīšanos. Pareizāk ir citādi: kārts apraksta nevis nākotnes notikumu, bet stāvokli, kurā vēlēšanās pārstāj mocīt, jo cilvēks vai nu ir saņēmis savu, vai iemācījies būt apmierināts ar to, kas viņam ir.

Svarīga nianse, kas pazūd pārstāstos: mazais arkāns — par epizodi, nevis par likteni. Ja vecais arkāns Saule runā par dzīves pilnību vispār, tad Deviņi kausi — par konkrētu vakaru, tikšanos, darījumu vai sarunu, pēc kuras kļuva vieglāk. Nevajadzētu izpūst kārti līdz globālas laimes mērogam gadiem uz priekšu — tā ir par šodienas sajūtu «man ir labi», nevis par garantiju, ka tā būs vienmēr.

Taisnā stāvoklī kārts gandrīz vienmēr ir pozitīva: apmierinātība, komforts, sajūta, ka pūles ir atmaksājušās. Taču sātam ir arī otra puse, kuru ir lietderīgi paturēt prātā: jo tuvāk apmierinātība ir pašapmierinātībai, jo tuvāk kārts ir apgrieztajai nozīmei — nevis pēc fakta, ka tā apgriezta izklājumā, bet pēc stāvokļa būtības.

Apgriezti Deviņi kausi — tas pats galds ar kausiem, bet prieks ir vai nu izlikšanās, vai arī izgaisis ātrāk, nekā vajadzēja. Izklājums parasti norāda uz vienu no trim variantiem, un mājienu sniedz pats jautājums.

• Apmierinātība izrādīšanās dēļ. Cilvēks demonstrē panākumus un labklājību vairāk, nekā patiesībā tos jūt — sociālie tīkli, statusa lietas, sarunas par sasniegumiem īsta miera vietā.
• Pārsātinātība. Viss bija papilnam, bet prieks ir notrulinājies: vēl viens pirkums, vēl viens sasniegums vairs nesniedz to, ko sniedza agrāk.
• Neapmierinātība ārējā pārticībā. No malas viss izskatās labi, bet iekšā — sajūta, ka kaut kā svarīga trūkst, un nekāds kausu daudzums uz galda to neaizpilda.

Ir arī maigāka interpretācija: dažreiz apgriezta kārts — nav atteikšanās no prieka, bet godīga pauze, lai pajautātu sev, vai tas ir tas prieks, ko patiešām meklēja.

«Jā/nē» izklājumos Deviņi kausi tradicionāli tiek uzskatīti par vienu no vislabvēlīgākajām kārtīm: jā, un bieži vien tieši tajā nozīmē, kādā tika uzdots jautājums. No šejienes arī iesauka «vēlēšanās kārts» — nevis tāpēc, ka tā garantē piepildījumu, bet tāpēc, ka apraksta apmierinātības stāvokli, kas parasti iestājas, kad vēlamais patiešām ir saņemts vai jau ir pietiekami tuvu.

Ir vērts uzreiz nošķirt gaidas un pareģojumu: kārts nenosauc ne termiņus, ne veidu, kā tas notiks, un neatceļ to, ka ir jāpieliek pūles. Pareizāk to lasīt šādi — «virziens ir pareizs, atliek tikai rīkoties», nevis kā solījumu, ka vēlamais atnāks pats no sevis.

Apgriezts stāvoklis šajā izklājumā — «jā, bet ne tas, kas tika gaidīts»: rezultāts ir, bet prieks par to izrādās ne tāds, kā tika iztēlots iepriekš.

Attiecību izklājumā taisni Deviņi kausi — tā ir mierīga apmierinātība: partneri saņem viens no otra to, ko meklēja, bez pastāvīgas pārbaudes un trauksmes par rītdienu. Tiem, kas nav pārī, kārts bieži nozīmē stāvokli, kad ir labi arī vienam — pašpietiekamība, no kuras attiecības tiek būvētas nevis trūkuma dēļ, bet no vēlmes dalīties jau esošā priekā.

Jūtu pozīcijā kārts — tā ir apmierinātība, nevis kaisle: siltums, komforts, sajūta, ka blakus šim cilvēkam nav nekas jāpierāda. Ja jautājums ir par jau esošām attiecībām, Deviņi kausi var nozīmēt posmu, kad pāris beidzot ir saņēmis to, uz ko ilgi gāja — kopīgas mājas, miers, savstarpēja atzīšana.

Apgriezti Deviņi kausi attiecībās — izlikšanās par apmierinātu: pāris izskatās laimīgs apkārtējo acīs, bet iekšēji viens no partneriem vai abi jūt, ka kaut kā trūkst. Vai arī situācija, kad viens ir tik apmierināts ar sevi, ka pārstāj pamanīt otra vajadzības.

Karjeras izklājumos Deviņi kausi — pelnīts atalgojums: prēmija, paaugstinājums, darījums, par kuru sen sapņots, padarītā darba atzinība. Kārts labi apraksta brīdi, kad pūles beidzot ir atmaksājušās un var uz mirkli uzelpot, neattaisnojoties par pauzi.

Naudas jautājumos taisns stāvoklis — finansiāls komforts: ne obligāti bagātība, bet pietiekami, lai neskaitītu katru centu un atļautos to, kas agrāk tika atlikts. Tā ir kārts par pārticības sajūtu, nevis par konkrētu summu kontā.

Apgriezti Deviņi kausi darbā un naudā — pašapmierinātība pirms laika: panākumi ir, bet cilvēks apstājas attīstībā, uzskatot mērķi par sasniegtu, lai gan apstākļi domā citādi. Cits variants — materiāla pārticība, kas nesniedz apmierinājumu, jo iegūta nepareizā veidā vai par cenu, kuru negribas atcerēties.

Kad Deviņi kausi izkrīt pozīcijā «kāds cilvēks», tā apraksta to, kurš ir apmierināts ar sevi un savu dzīvi — nevis lielīgi, bet mierīgi, kā cilvēks, kuram nevienam nekas nav jāpierāda. Parasti tas ir labs sarunu biedrs un viesmīlīgs saimnieks: blakus viņam ir patīkami atrasties, jo viņš pats nav trauksmes avots.

Vīrietis-Deviņi kausi — pārliecināts par sevi, mīl labu dzīvi un prot to baudīt, nepārvēršot to par fiksāciju. Sieviete-Deviņi kausi — tā, kura jūtas labi savā ādā un prot patiesi priecāties gan par sevi, gan par citiem.

Portreta otra puse — pašapmierinātība: ja apmierinātība ar sevi kļūst par vienīgo sarunu tēmu, bet citu panākumi izraisa vieglu aizkaitinājumu, ir vērts skatīties uz kārts apgriezto nozīmi.

Domu pozīcijā Deviņi kausi nozīmē mierīgu, apmierinātu prātu: cilvēks neizspēlē trauksmainus scenārijus, bet gan apkopo rezultātus un izbauda paveikto. Labs stāvoklis pateicībai, taču ne pats produktīvākais jauniem, ambicioziem plāniem — domas vairāk ir par to, ka «viss jau ir labi», nevis par to, «kas sekos tālāk».

Ja izklājumā blakus parādās Zobeni, apmierinātība var mijas ar vieglu vainas apziņu par atslābināšanos; blakus Pentakliem — domas ir praktiski koncentrētas uz to, kā nostiprināt jau sasniegto rezultātu.

Kārts padoms ir vienkāršs: atļaujiet sev godīgi priecāties, nejaucot apmierinātību ar stagnāciju. Deviņi kausi nav par to, ka nekavējoties jāgrib vairāk, — tā ir par to, lai pamanītu, ka labais jau ir klāt, un nenovērtētu to par zemu, dzenoties pēc nākamā mērķa.

Ko ir vērts darīt:

1. Pārbaudīt, kura šī ir prieks. Vai apmierinātība ir patiesa, vai arī tā ir bilde citu acīm?
2. Dalīties priekā ar kādu, nevis tikai to demonstrēt — tā tas retāk pārvēršas par pašapmierinātību.
3. Nebremzēt attīstību, ja apmierinātība jau robežojas ar pašapmierinātību: nosvinēt vienu uzvaru nenozīmē apstāties uz visiem laikiem.
4. Pamanīt atšķirību starp vēlmi un ieradumu gribēt: dažreiz aiz jauna mērķa slēpjas bailes vienkārši būt apmierinātam.

Ja izklājuma iemesls ir pārēšanās, pārmērības vai cita veida pārmērīga bauda, kas jau kļuvusi par problēmu, kārts neaizstāj sarunu ar speciālistu: tā parāda apmierinātības stāvokli, nevis risina atkarības jautājumus.

Uz mūsu kārts vīrietis sarkanā beretē sēž grebtā koka krēslā, sakrustojis rokas uz krūtīm, ar aizvērtām acīm un apmierinātu pus smaidu. Aiz viņa muguras, uz galda zem zila galdauta ar zelta apmali, uz zila baldahīna fona divās rindās puslokā izkārtoti deviņi zelta kausi.

Scēna lasāma šādi:

• Aizvērtas acis un sakrustotas rokas — apmierinātība šeit ir vērsta uz iekšu, nevis uz āru: cilvēkam nav vajadzīgs, lai kāds redzētu viņa kausus, viņam pietiek ar to, ka viņš pats zina par to skaitu.
• Deviņi vienādi zelta kausi rindā — nevis vienreizēja veiksme, bet uzkrāts, atkārtojošs rezultāts: nevis viens veiksmīgs darījums, bet sistemātiski sasniegta labklājība.
• Bagātīgs sarkans tērps un zelta apdare — materiālā labklājība šeit nav paslēpta un nekaunas no sevis.
• Kausi stāv aiz varoņa, nevis viņa rokās — zīme, ka labklājība jau ir notikusi un neprasa pastāvīgu kontroli: var pagriezties un tik un tā justies labi.

Augšpusē uz kārts ir romiešu cipars IX, apakšā — plāksnīte ar anglisko nosaukumu NINE OF CUPS: mūsu kāršu komplekts seko Raidera-Vaita tradīcijai, kur Deviņnieks ieņem priekšpēdējo vietu kausu mastā pirms Desmitnieka.

Deviņi kausi kā dienas kārts ir labs iemesls apzināti priecāties par to, kas jau ir: garšīgi paēst, satikties ar patīkamiem cilvēkiem, atļaut sev mazu greznību bez vainas apziņas. Diena nav piemērota izrāvienam, bet gan tam, lai novērtētu paveikto ceļu.

Ja kārts izkritusi apgriezta — ir vērts pavērot, vai izrādīta jautrība neaizstāj patiesu apmierinātību un vai diena nemēģina ar baudu aizsegt to, kas patiesībā prasa godīgu sarunu ar sevi.