Angļu valodas neregulārie darbības vārdi (irregular verbs) ir darbības vārdi, kas pagātnes formu neveido pēc «plus -ed» likuma, bet katrs savā veidā: go — went — gone, write — wrote — written. Šādam darbības vārdam ir trīs formas (V1, V2, V3), un visas trīs ir jāiegaumē. Šajā lapā atradīsi 50 visbiežāk lietoto darbības vārdu tabulu ar tulkojumu un transkripciju, kas sadalīta grupās pēc pārmaiņu veida, skaidrojumu par to, kur nepieciešama otrā un kur trešā forma, biežāko kļūdu analīzi un interaktīvu trenažieri, lai uzreiz pārbaudītu savas zināšanas.
Regulārie un neregulārie darbības vārdi angļu valodā: kāda ir atšķirība
Jebkuram angļu valodas darbības vārdam ir trīs pamatformas: sākumforma (to atrod vārdnīcā), pagātnes forma un divdabis. Jautājums ir tikai par to, kā tiek iegūta otrā un trešā forma.
Regulārie darbības vārdi (regular verbs) uzvedas paredzami: abas formas sakrīt un tiek veidotas vienā veidā — pievienojot galotni -ed.
Neregulārie darbības vārdi (irregular verbs) ir valodas senie iemītnieki. Tie saglabājuši senu formu veidošanas veidu — patskaņu miju saknē (sing — sang — sung) vai īpašu galotni (buy — bought). Noteikuma, pēc kura formu varētu izrēķināt, nav — tās ir jāskatās tabulā un jāiegaumē.
Visnepatīkamākais ir tas, ka neregulārie darbības vārdi ir visbiežāk lietotie vārdi valodā. be, have, do, go, say, make sastopami runā biežāk nekā citi, tāpēc no tiem izvairīties neizdosies. Toties tie būs sastopami pastāvīgi — tas nozīmē, ka ātri iegaumēsies paši.
play — played — played
go — went — gone
Trīs darbības vārda formas: V1, V2 un V3
Formas ir pieņemts numurēt — tieši šādā secībā tās tiek rakstītas tabulās un izrunātas skaļi. Zemāk — ko nozīmē katra forma un kādā teikumā tā parādās.
Atsevišķi iegaumē divus noteikumus, kuru dēļ visbiežāk kļūdās:
- pēc did, didn’t un will darbības vārds ir pirmajā formā: Did you see it?, nevis Did you saw it? — did jau parāda pagātnes laiku;
- pēc have, has, had — tieši otrādi, tikai trešā: I have seen it.
Sīkāk par pašiem laikiem — materiālos par Past Simple un Present Perfect; šeit svarīgi tikai tas, kura darbības vārda forma tur iederas.
Did you write?
The letter was written.
Angļu valodas neregulāro darbības vārdu tabula ar tulkojumu un transkripciju
Zemāk esošajā tabulā ir 50 visbiežāk lietotie neregulārie darbības vārdi. Tie nav sakārtoti alfabēta secībā, bet gan pa grupām: grupas iekšienē formas mainās pēc viena un tā paša parauga, un tā mācīties ir daudz vieglāk: piecdesmit atsevišķu vārdu vietā sanāk deviņas saprotamas shēmas.
Kā lasīt rindu: vispirms trīs formas ar domuzīmi (V1 — V2 — V3), zem tām transkripcija, pa labi tulkojums. Burti grupas galvenē parāda tās zīmējumu: A — A — A — visas trīs formas sakrīt, A — B — B — sakrīt otrā un trešā, A — B — A — pirmā un trešā, A — B — C — visas trīs atšķirīgas.
| Trīs formas: V1 — V2 — V3 | Tulkojums |
|---|---|
| 1. Visas trīs formas vienādasA — A — A | |
| put — put — put[pʊt] | likt |
| cut — cut — cut[kʌt] | griezt |
| let — let — let[let] | ļaut |
| hit — hit — hit[hɪt] | sist |
| cost — cost — cost[kɒst] | maksāt |
| read — read — read[riːd — red — red] | lasīt |
| 2. Otrā un trešā sakrīt, galotnē ‑tA — B — B | |
| send — sent — sent[send — sent — sent] | sūtīt |
| build — built — built[bɪld — bɪlt — bɪlt] | būvēt |
| spend — spent — spent[spend — spent — spent] | tērēt |
| keep — kept — kept[kiːp — kept — kept] | turēt, glabāt |
| sleep — slept — slept[sliːp — slept — slept] | gulēt |
| feel — felt — felt[fiːl — felt — felt] | just |
| leave — left — left[liːv — left — left] | atstāt, doties prom |
| mean — meant — meant[miːn — ment — ment] | nozīmēt |
| 3. Galotnes ‑ought un ‑aughtA — B — B | |
| buy — bought — bought[baɪ — bɔːt — bɔːt] | pirkt |
| bring — brought — brought[brɪŋ — brɔːt — brɔːt] | atnest |
| think — thought — thought[θɪŋk — θɔːt — θɔːt] | domāt |
| teach — taught — taught[tiːtʃ — tɔːt — tɔːt] | mācīt |
| catch — caught — caught[kætʃ — kɔːt — kɔːt] | ķert |
| 4. Mija i — a — uA — B — C | |
| begin — began — begun[bɪˈɡɪn — bɪˈɡæn — bɪˈɡʌn] | sākt |
| drink — drank — drunk[drɪŋk — dræŋk — drʌŋk] | dzert |
| sing — sang — sung[sɪŋ — sæŋ — sʌŋ] | dziedāt |
| swim — swam — swum[swɪm — swæm — swʌm] | peldēt |
| ring — rang — rung[rɪŋ — ræŋ — rʌŋ] | zvanīt |
| 5. Trešā forma ar ‑enA — B — C | |
| take — took — taken[teɪk — tʊk — ˈteɪkən] | ņemt |
| give — gave — given[ɡɪv — ɡeɪv — ˈɡɪvn] | dot |
| eat — ate — eaten[iːt — eɪt — ˈiːtn] | ēst |
| write — wrote — written[raɪt — rəʊt — ˈrɪtn] | rakstīt |
| speak — spoke — spoken[spiːk — spəʊk — ˈspəʊkən] | runāt |
| break — broke — broken[breɪk — brəʊk — ˈbrəʊkən] | lauzt |
| choose — chose — chosen[tʃuːz — tʃəʊz — ˈtʃəʊzn] | izvēlēties |
| forget — forgot — forgotten[fəˈɡet — fəˈɡɒt — fəˈɡɒtn] | aizmirst |
| 6. Otrā ar ‑ew, trešā ar ‑own un ‑awnA — B — C | |
| know — knew — known[nəʊ — njuː — nəʊn] | zināt |
| grow — grew — grown[ɡrəʊ — ɡruː — ɡrəʊn] | augt |
| throw — threw — thrown[θrəʊ — θruː — θrəʊn] | mest |
| fly — flew — flown[flaɪ — fluː — fləʊn] | lidot |
| draw — drew — drawn[drɔː — druː — drɔːn] | zīmēt |
| 7. Pirmā un trešā sakrītA — B — A | |
| come — came — come[kʌm — keɪm — kʌm] | nākt |
| become — became — become[bɪˈkʌm — bɪˈkeɪm — bɪˈkʌm] | kļūt |
| run — ran — run[rʌn — ræn — rʌn] | skriet |
| 8. Visbiežākie: visas trīs formas atšķirīgasA — B — C | |
| be — was / were — been[biː — wɒz / wɜː — biːn] | būt |
| do — did — done[duː — dɪd — dʌn] | darīt |
| go — went — gone[ɡəʊ — went — ɡɒn] | iet |
| see — saw — seen[siː — sɔː — siːn] | redzēt |
| 9. Visbiežākie: otrā un trešā sakrītA — B — B | |
| have — had — had[hæv — hæd — hæd] | būt (īpašumā) |
| make — made — made[meɪk — meɪd — meɪd] | darīt, radīt |
| get — got — got*[ɡet — ɡɒt — ɡɒt] | saņemt |
| say — said — said[seɪ — sed — sed] | teikt |
| find — found — found[faɪnd — faʊnd — faʊnd] | atrast |
| tell — told — told[tel — təʊld — təʊld] | stāstīt |
Kā lasīt neregulāros darbības vārdus: transkripcija un slazdi
Regulārajiem darbības vārdiem lasīšana ir paredzama: sakne paliek savā vietā, mainās tikai galotne. Neregulārajiem mainās pati sakne, bet rakstība un izruna bieži atšķiras. Tāpēc formu labāk uzreiz mācīties skaļi un salīdzināt ar transkripciju, nevis uzminēt pēc burtiem. Trīs slazdi, kuros klūp visbiežāk, ir zemāk.
Cik daudz neregulāro darbības vārdu ir angļu valodā
Precīza skaita nav — viss atkarīgs no tā, ko skaitīt.
- Pilni akadēmiskie saraksti sasniedz līdz 470 darbības vārdiem, bet lielākā daļa no tiem ir reti vai novecojuši vārdi.
- Parastās vārdnīcas un rokasgrāmatas min ap 200.
- Skolas programma iztiek ar 100–150 darbības vārdu sarakstu visos gados.
- 5.–6. klasē mācās aptuveni 50 — tie paši, kas apkopoti tabulā augstāk.
Galvenais — biežums ir sadalīts ļoti nevienmērīgi. Daži desmiti darbības vārdu nosedz pārliecinošu vairākumu gadījumu, kad neregulārais darbības vārds vispār ir vajadzīgs. Iegaumēt sarakstu pilnībā ir bezjēdzīgi: reti darbības vārdi apgūstas paši lasīšanas gaitā.
Starp citu, neregulāro darbības vārdu saraksts netiek papildināts: visi jaunie vārdi, kas ienāk valodā (to google, to download), kļūst par regulārajiem. Ar laiku neregulāro darbības vārdu kļūst pat mazāk.
Kā ātri iemācīties neregulāros darbības vārdus
Saraksta iekalšana alfabēta secībā — visgarākais ceļš. Secība, kas strādā labāk:
- Mācies grupās. Grupas iekšienē darbojas viens paraugs, un atmiņa aizķeras aiz tā: atcerējies sing — sang — sung, un uzreiz uzpeld ring — rang — rung.
- Porcijās pa 5–7 darbības vārdiem dienā. Vairāk smadzenes vienā reizē nepaturēs, toties ikdienas porcija divās nedēļās dod visu skolas minimumu.
- Izrunā visas trīs formas pēc kārtas skaļi, kā skaitāmpantiņu. Ķēdīte «take — took — taken» iegaumējas ar ritmu, nevis pa atsevišķiem vārdiem.
- Uzreiz veido teikumu ar katru jaunu formu — par sevi un savu dienu. Vārds no dzīva teikuma atmiņā turas daudz ilgāk nekā rindiņa no tabulas.
- Atgriezies pie vecajām porcijām pēc dienas, tad pēc trim, tad pēc nedēļas. Intervālā atkārtošana dod vairāk nekā stunda iekalšanas pēc kārtas.
- Pārbaudi sevi, nevis pārlasi. Pārlasīta tabula rada maldīgu sajūtu «es to zinu». Īsta pārbaude ir tad, kad forma jāatceras pašam: aizsedz otro un trešo formu ar plaukstu vai izpildi trenažieri zemāk — tajā speciāli iekļauti darbības vārdi, kuru nav tabulā augstāk.
Piemēri ar skaidrojumu: kuru formu likt
Piemērs 1. Otrā forma pagātnē
Uzdevums: Last summer we ___ (swim) in the lake.
1. solis. Marķieris last summer liecina par pabeigtu darbību pagātnē → nepieciešama vienkāršā pagātne, tātad otrā forma.
2. solis. Pārbaudām, vai darbības vārds ir regulārs. swim ir neregulāro tabulā, grupa «i — a — u»: swim — swam — swum. Formas swimmed neeksistē.
3. solis. Ņemam vidējo formu — swam.
Atbilde: Last summer we swam in the lake. — Pagājušajā vasarā mēs peldējāmies ezerā.
Piemērs 2. Trešā forma pēc has
Uzdevums: She has ___ (break) her phone.
1. solis. Pirms tukšās vietas ir has — tas ir stingrs signāls: tālāk obligāti trešā forma, neatkarīgi no tā, kāds ir darbības vārds.
2. solis. break — broke — broken. Otrā forma broke šeit neder: She has broke — kļūda.
3. solis. Liekam pēdējo formu — broken.
Atbilde: She has broken her phone. — Viņa salauza telefonu (un tas joprojām ir salauzts).
Piemērs 3. Pēc did — tikai pirmā forma
Uzdevums: ___ you ___ (bring) the book?
1. solis. Tas ir jautājums par pagātni, tātad sākam ar palīgdarbības vārdu Did.
2. solis. Šeit ir slazds. bring — neregulārais darbības vārds (bring — brought — brought), un roka pati stiepjas rakstīt brought. Bet did jau ir uzņēmies pagātnes laiku, tāpēc nozīmes darbības vārds paliek sākumformā.
3. solis. Saliekam: Did + you + bring.
Atbilde: Did* you bring the book? — Tu atnesi grāmatu? ❌ Nepareizi: Did you brought the book?*
Biežākās kļūdas ar neregulārajiem darbības vārdiem
-
Neregulārajam darbības vārdam pievieno -ed: ❌ goed, buyed, thinked, teached.
Galotne -ed — tikai regulārajiem darbības vārdiem. Neregulārajiem formu ņem no tabulas: ✅ went, bought, thought, taught.
-
Pēc have / has liek otro formu: ❌ I have wrote a letter. He has went home.
Pēc have / has / had seko tikai trešā forma: ✅ I have written a letter. He has gone home.
-
did vai didn’t lieto kopā ar otro formu: ❌ Did you saw it? I didn’t took it.
Pagātnes laiks teikumā tiek parādīts vienu reizi — caur did. Nozīmes darbības vārds atgriežas sākumformā: ✅ Did you see it? I didn’t take it.
-
Jauc līdzīgus darbības vārdus lie un lay — un ņem svešu formu.
Tie ir trīs dažādi darbības vārdi: lie (gulēt) — lay — lain; lay (likt) — laid — laid; bet lie nozīmē «melot» — vispār ir regulārais: lied — lied. Pievērs uzmanību: lay — vienlaikus ir pagātne no lie un cita darbības vārda sākumforma.
-
Kļūdas ar be: ❌ They was at home. I have was there.
be pagātnē ir divas formas: was — priekš I, he, she, it; were — priekš you, we, they. Bet trešā forma tam ir sava — been: ✅ They were at home. I have been there.
-
Uzskata read par regulāro darbības vārdu, jo visas trīs formas rakstās vienādi.
Tas ir neregulārais: ja tas būtu regulārais, sanāktu readed. Atšķirība ir dzirdama, nevis redzama: read [riːd] — read [red] — read [red].
Jautājumi un atbildes
Kas ir neregulārie darbības vārdi angļu valodā?
Tie ir darbības vārdi, kuriem otrā un trešā forma neveidojas pēc likuma ar galotni -ed, bet savā veidā: visbiežāk caur patskaņu miju saknē (sing — sang — sung) vai caur īpašu galotni (buy — bought — bought). Visas trīs šādu darbības vārdu formas iegaumē pēc tabulas.
Ar ko regulārie darbības vārdi atšķiras no neregulārajiem?
Regulārajiem (regular) otrā un trešā forma ir vienādas un veidojas, pievienojot -ed: work — worked — worked. Neregulārajiem (irregular) katram ir savas formas: go — went — gone. Paredzēt formu pēc vārda izskata nav iespējams.
Cik daudz neregulāro darbības vārdu ir jāiemācās?
Pilnos sarakstos to ir līdz 470, parastās rokasgrāmatās — ap 200, skolas programmā — 100–150. Bet praksē pietiek ar 50–60 visbiežāk lietotajiem: tie nosedz vairākumu situāciju runā un skolas vingrinājumos. Pārējie apgūstas lasīšanas gaitā.
Kad nepieciešama darbības vārda otrā forma, bet kad trešā?
Otrā forma (V2) — tā ir vienkāršā pagātne apgalvojumā: I saw him yesterday. Trešā (V3) — divdabis, tā nepieciešama pēc have, has, had (I have seen him) un pēc be ciešamajā kārtā (the letter was written). Bet pēc did, didn’t un will tiek likta pirmā forma.
Kā saprast, ka darbības vārds ir neregulārais?
Pēc izskata — nekā: pazīmes pašā vārdā nav, jāskatās vārdnīcā vai tabulā. Ir divi padomi. Seni, īsi vārdi no ikdienas dzīves (ēst, dzert, iet, ņemt) biežāk izrādās neregulārie, bet jauni un aizgūtie (to google, to download) vienmēr ir regulārie.
Kāpēc darbības vārdam read visas trīs formas rakstās vienādi?
Rakstās tās patiešām vienādi, bet lasās dažādi: read [riːd] — read [red] — read [red]. Patskaņu mija saglabājusies izrunā, bet rakstība ar laiku izlīdzinājās. Noteikt formu var tikai pēc pārējā teikuma.
