Neierastie darbības vārdi angļu valodā (irregular verbs) — tie ir darbības vārdi, kas pagātnes laiku veido ne pēc likuma «plus -ed», bet katrs savādāk: go — went — gone, write — wrote — written. Šādam darbības vārdam ir trīs formas (V1, V2, V3), un visas trīs ir jāatceras. Šajā lapā — tabula ar 50 visvairāk nepieciešamajiem darbības vārdiem ar tulkojumu un transkripciju, sadalīta grupās pēc pārmaiņu tipa, skaidrojums, kur nepieciešama otrā forma, un kur trešā, biežāko kļūdu analīze un interaktīvs vingrinājums, lai uzreiz pārbaudītu sevi.
Pārbaudi sevi: 10 varianti pa 12 teikumiem, analīze pēc katras atbildes.
Atvērt treneriRegulārie un neierastie darbības vārdi angļu valodā: kāda ir atšķirība
Jebkuram angļu valodas darbības vārdam ir trīs pamatformas: sākuma (ko atrod vārdnīcā), pagātnes laika forma un piedalījums. Jautājums tikai, kā tiek iegūta otrā un trešā.
Regulārie darbības vārdi (regular verbs) uzvedas paredzami: abas formas sakrīt un tiek veidotas vienā veidā — pievienojot galotni -ed.
Neierastie darbības vārdi (irregular verbs) — tie ir valodas senie iemītnieki. Viņi saglabājuši senu formu veidošanas veidu — patskaņa maiņu saknē (sing — sang — sung) vai īpašu galotni (buy — bought). Likuma, pēc kura formu varētu aprēķināt, nav — tā tiek meklēta tabulā un iegaumēta.
Visvairāk kaitina: neierastie darbības vārdi — tie ir visvairāk lietotie vārdi valodā. be, have, do, go, say, make sastopami runā biežāk nekā citi, tāpēc tos nevar apiet. Toties tie sastapsies pastāvīgi — un tātad, ātri iegaumēsies paši.
play — played — played
go — went — gone
Trīs darbības vārdu formas: V1, V2 un V3
Formas ir numurētas — tieši šādā secībā tās ieraksta tabulās un izrunā skaļi. Tālāk — ko nozīmē katra forma un kādā teikumā tā parādās.
Atsevišķi iegaumē divus likumus, kuru dēļ kļūdās visbiežāk:
- pēc did, didn’t un will darbības vārds stāv pirmajā formā: Did you see it?, nevis Did you saw it? — did jau norāda pagātnes laiku;
- pēc have, has, had — gluži pretēji, tikai trešā: I have seen it.
Sīkāk par pašiem laikiem — materiālos par Past Simple un Present Perfect; šeit svarīgi tikai tas, kāda darbības vārda forma tur tiek likta.
Did you write?
The letter was written.
Tabula neierastajiem darbības vārdiem angļu valodā ar tulkojumu un transkripciju
Tabulā zemāk — 50 visbiežāk sastopamie neierastie darbības vārdi. Tie ir sakārtoti nevis pēc alfabēta, bet pa grupām: grupā formas mainās pēc viena un tā paša parauga, un mācīties tā ir ievērojami vieglāk: piecdesmit atsevišķu vārdu vietā iznāk deviņas saprotamas shēmas.
Kā lasīt rindiņu: vispirms trīs formas caur domuzīmi (V1 — V2 — V3), zem tām transkripcija, pa labi tulkojums. Burti galvenē norāda tās zīmējumu: A — A — A — visas trīs formas sakrīt, A — B — B — sakrīt otrā un trešā, A — B — A — pirmā un trešā, A — B — C — visas trīs atšķirīgas.
| Trīs formas: V1 — V2 — V3 | Tulkojums |
|---|---|
| 1. Visas trīs formas vienādasA — A — A | |
| put — put — put[pʊt] | likt |
| cut — cut — cut[kʌt] | griezt |
| let — let — let[let] | atļaut |
| hit — hit — hit[hɪt] | sist |
| cost — cost — cost[kɒst] | maksāt (par preci) |
| read — read — read[riːd — red — red] | lasīt |
| 2. Otrā un trešā sakrīt, beigās ‑tA — B — B | |
| send — sent — sent[send — sent — sent] | sūtīt |
| build — built — built[bɪld — bɪlt — bɪlt] | būvēt |
| spend — spent — spent[spend — spent — spent] | tērēt |
| keep — kept — kept[kiːp — kept — kept] | glabāt, turēt |
| sleep — slept — slept[sliːp — slept — slept] | gulēt |
| feel — felt — felt[fiːl — felt — felt] | just |
| leave — left — left[liːv — left — left] | aiziet, atstāt |
| mean — meant — meant[miːn — ment — ment] | nozīmēt |
| 3. Galotnes ‑ought un ‑aughtA — B — B | |
| buy — bought — bought[baɪ — bɔːt — bɔːt] | pirkt |
| bring — brought — brought[brɪŋ — brɔːt — brɔːt] | nest |
| think — thought — thought[θɪŋk — θɔːt — θɔːt] | domāt |
| teach — taught — taught[tiːtʃ — tɔːt — tɔːt] | mācīt kādu |
| catch — caught — caught[kætʃ — kɔːt — kɔːt] | noķert |
| 4. Maiņa i — a — uA — B — C | |
| begin — began — begun[bɪˈɡɪn — bɪˈɡæn — bɪˈɡʌn] | sākt |
| drink — drank — drunk[drɪŋk — dræŋk — drʌŋk] | dzert |
| sing — sang — sung[sɪŋ — sæŋ — sʌŋ] | dziedāt |
| swim — swam — swum[swɪm — swæm — swʌm] | peldēt |
| ring — rang — rung[rɪŋ — ræŋ — rʌŋ] | zvanīt |
| 5. Trešā forma uz ‑enA — B — C | |
| take — took — taken[teɪk — tʊk — ˈteɪkən] | ņemt |
| give — gave — given[ɡɪv — ɡeɪv — ˈɡɪvn] | dot |
| eat — ate — eaten[iːt — eɪt — ˈiːtn] | ēst |
| write — wrote — written[raɪt — rəʊt — ˈrɪtn] | rakstīt |
| speak — spoke — spoken[spiːk — spəʊk — ˈspəʊkən] | runāt |
| break — broke — broken[breɪk — brəʊk — ˈbrəʊkən] | lauzt |
| choose — chose — chosen[tʃuːz — tʃəʊz — ˈtʃəʊzn] | izvēlēties |
| forget — forgot — forgotten[fəˈɡet — fəˈɡɒt — fəˈɡɒtn] | aizmirst |
| 6. Otrā uz ‑ew, trešā uz ‑own un ‑awnA — B — C | |
| know — knew — known[nəʊ — njuː — nəʊn] | zināt |
| grow — grew — grown[ɡrəʊ — ɡruː — ɡrəʊn] | augst, audzēt |
| throw — threw — thrown[θrəʊ — θruː — θrəʊn] | mest |
| fly — flew — flown[flaɪ — fluː — fləʊn] | lidot |
| draw — drew — drawn[drɔː — druː — drɔːn] | zīmēt |
| 7. Pirmā un trešā sakrītA — B — A | |
| come — came — come[kʌm — keɪm — kʌm] | nākt |
| become — became — become[bɪˈkʌm — bɪˈkeɪm — bɪˈkʌm] | kļūt par |
| run — ran — run[rʌn — ræn — rʌn] | skriet |
| 8. Visbiežāk sastopamie: visas trīs formas atšķirīgasA — B — C | |
| be — was / were — been[biː — wɒz / wɜː — biːn] | būt |
| do — did — done[duː — dɪd — dʌn] | darīt |
| go — went — gone[ɡəʊ — went — ɡɒn] | iet, doties |
| see — saw — seen[siː — sɔː — siːn] | redzēt |
| 9. Visbiežāk sastopamie: otrā un trešā sakrītA — B — B | |
| have — had — had[hæv — hæd — hæd] | kavēt, būt |
| make — made — made[meɪk — meɪd — meɪd] | darīt, radīt |
| get — got — got*[ɡet — ɡɒt — ɡɒt] | saņemt |
| say — said — said[seɪ — sed — sed] | teikt |
| find — found — found[faɪnd — faʊnd — faʊnd] | atrast |
| tell — told — told[tel — təʊld — təʊld] | stāstīt |
Kā lasīt neierastos darbības vārdus: transkripcija un slazdi
Regulārajiem darbības vārdiem lasīšana ir paredzama: sakne paliek nemainīga, mainās tikai galotne. Neierastajiem mainās pati sakne, un rakstība un izruna bieži atšķiras. Tāpēc formu labāk uzreiz iegaumēt skaļi un salīdzināt ar transkripciju, nevis minēt pēc burtiem. Trīs slazdi, kuros paklūp visbiežāk, — zemāk.
Cik ir neierasto darbības vārdu angļu valodā
Precīza skaita nav — viss atkarīgs no tā, ko skaitīt.
- Pilni akadēmiskie saraksti satur līdz 470 darbības vārdiem, bet lielākā daļa no tiem — reti vai novecojuši vārdi.
- Parastās vārdnīcas un uzziņu grāmatas sniedz apmēram 200.
- Skolu programma iztiek ar 100–150 darbības vārdu sarakstu visos gados.
- 5.–6. klasē māca apmēram 50 — tie paši, kas apkopoti tabulā iepriekš.
Galvenais — biežums ir ļoti nevienmērīgi sadalīts. Daži desmiti darbības vārdu aptver milzīgu vairumu gadījumu, kad neierasts darbības vārds vispār ir nepieciešams. Iegaumēt visu sarakstu ir bezjēdzīgi: reti darbības vārdi tiek apgūti paši lasīšanas gaitāšanas gaitā laikā.
Starp citu, neierasto darbības vārdu saraksts netiek papildināts: visi jaunie vārdi, kas nāk valodā (to google, to download), kļūst par regulāriem. Laika gaitā neierasto darbības vārdu skaits pat samazinās.
Kā ātri iemācīties neierastos darbības vārdus
Saraksta iegalvošana alfabētiskā secībā — visilgākais ceļš. Secība, kas darbojas labāk:
- Mācies pa grupām. Grupā darbojas viens paraugs, un atmiņa pieķeras tam: atcerējies sing — sang — sung, un uzreiz parādās ring — rang — rung.
- Pa porcijām pa 5–7 darbības vārdiem dienā. Vairāk smadzenes vienā piegājienā neuzņems, toties ikdienas porcija divās nedēļās dod visu skolas minimumu.
- Izrunā visas trīs formas pēc kārtas skaļi, kā skaitāmpantu. Virkne «take — took — taken» iegaumējas ar ritmu, nevis pa atsevišķiem vārdiem.
- Uzreiz veido teikumu ar katru jauno formu — sev un savai dienai. Vārds no dzīva teikuma atmiņā turas daudzkārt ilgāk nekā rindiņa no tabulas.
- Atgriezies pie vecajām porcijām pēc dienas, tad pēc trim, tad pēc nedēļas. Intervālu atkārtošana dod vairāk nekā stundu iegalvošanas pēc kārtas.
- Pārbaudi sevi, nevis pārlasi. Pārlasīta tabula rada maldīgu sajūtu «es to zinu». Īsta pārbaude — kad formu jāatceras pašam: aizklāj otro un trešo formu ar plaukstu vai izmanto vingrinājumu — tajā darbības vārdi no šīs tabulas dzīvos teikumos.
Piemēri ar analīzi: kādu formu likt
1. piemērs. Otrā forma pagātnes laikā
Uzdevums: Last summer we ___ (swim) in the lake.
1. solis. Atzīme last summer norāda uz pabeigtu darbību pagātnē → nepieciešams vienkāršais pagātnes laiks, tātad otrā forma.
2. solis. Pārbaudām, vai darbības vārds ir neierasts. swim ir neierasto darbības vārdu tabulā, grupa «i — a — u»: swim — swam — swum. Formas swimmed nav.
3. solis. Ņemam vidējo formu — swam.
Atbilde: Last summer we swam in the lake. — Pagājušajā vasarā mēs peldējām ezerā.
2. piemērs. Trešā forma pēc has
Uzdevums: She has ___ (break) her phone.
1. solis. Pirms spraugas ir has — tas ir stingrs signāls: tālāk obligāti trešā forma, lai kāds būtu darbības vārds.
2. solis. break — broke — broken. Otrā forma broke šeit neder: She has broke — kļūda.
3. solis. Liekam pēdējo formu — broken.
Atbilde: She has broken her phone. — Viņa salauza telefonu (un tas joprojām ir salauzts).
3. piemērs. Pēc did — tikai pirmā forma
Uzdevums: ___ you ___ (bring) the book?
1. solis. Tas ir jautājums par pagātni, tātad sākam ar palīgdarbības vārdu Did.
2. solis. Šeit ir slazds. bring — neierasts darbības vārds (bring — brought — brought), un roka pati stiepjas rakstīt brought. Bet did jau ir uzņēmies pagātnes laiku, tāpēc nozīmes darbības vārds paliek pirmajā formā.
3. solis. Saliekam: Did + you + bring.
Atbilde: Did* you bring the book? — Vai tu atnesu grāmatu? ❌ Nepareizi: Did you brought the book?*
Biežas kļūdas ar neierastajiem darbības vārdiem
-
Pie neierastā darbības vārda pievieno -ed: ❌ goed, buyed, thinked, teached.
Galotne -ed — tikai regulārajiem darbības vārdiem. Neierastajiem formu ņem no tabulas: ✅ went, bought, thought, taught.
-
Pēc have / has liek otro formu: ❌ I have wrote a letter. He has went home.
Pēc have / has / had nāk tikai trešā forma: ✅ I have written a letter. He has gone home.
-
did vai didn’t liek kopā ar otro formu: ❌ Did you saw it? I didn’t took it.
Pagātnes laiku teikumā norāda vienu reizi — caur did. Nozīmes darbības vārds atgriežas pirmajā formā: ✅ Did you see it? I didn’t take it.
-
Jauc līdzīgus darbības vārdus lie un lay — un ņem citas formas.
Tie ir trīs dažādi darbības vārdi: lie (gulēt) — lay — lain; lay (likt) — laid — laid; bet lie nozīmē «melot» — vispār ir regulārs: lied — lied. Pievērs uzmanību: lay — vienlaicīgi pagātne no lie un cita darbības vārda sākuma forma.
-
Kļūdas ar be: ❌ They was at home. I have was there.
Be pagātnē ir divas formas: was — priekš I, he, she, it; were — priekš you, we, they. Bet trešā forma tam ir sava — been: ✅ They were at home. I have been there.
-
Uzskata read par regulāru darbības vārdu, jo visas trīs formas rakstās vienādi.
Tas ir neierasts: ja tas būtu regulārs, sanāktu readed. Atšķirība dzirdama, nevis redzama: read [riːd] — read [red] — read [red].
-
Neierastā darbības vārda formu attiecina uz līdzīgi rakstāmu: ❌ snow — snew (kā know — knew), reach — raught (kā teach — taught), blink — blank (kā drink — drank).
Neierastie darbības vārdi — slēgts saraksts, to formas zina no galvas. Līdzīgs vārds ne obligāti ir neierasts: ✅ snow — snowed, reach — reached, blink — blinked. Ja darbības vārda nav starp neierastajiem — pievieno -ed.
Jautājumi un atbildes
Kas ir neierastie darbības vārdi angļu valodā?
Tie ir darbības vārdi, kuru otrā un trešā forma veidojas nevis pēc likuma ar galotni -ed, bet savādāk: visbiežāk caur patskaņa maiņu saknē (sing — sang — sung) vai caur īpašu galotni (buy — bought — bought). Visas šādu darbības vārdu trīs formas iegaumē pēc tabulas.
Kā neierastie darbības vārdi atšķiras no regulārajiem?
Regulārajiem (regular) otrā un trešā forma ir vienādas un veidojas, pievienojot -ed: work — worked — worked. Neierastajiem (irregular) katram ir savas formas: go — went — gone. Prognozēt formu pēc vārda izskata nevar.
Cik neierasto darbības vārdu jāiemācās?
Pilnos sarakstos to ir līdz 470, parastās uzziņu grāmatās — apmēram 200, skolu programmā — 100–150. Bet praksē pietiek ar 50–60 visbiežāk sastopamajiem: tie aptver lielāko daļu situāciju runā un skolu uzdevumos. Pārējie tiek apgūti lasīšanas laikā.
Kad nepieciešama otrā darbības vārda forma, un kad trešā?
Otrā forma (V2) — tas ir vienkāršais pagātnes laiks apstiprinājumā: I saw him yesterday. Trešā (V3) — piedalījums, tā nepieciešama pēc have, has, had (I have seen him) un pēc be sliktajā formā (the letter was written). Bet pēc did, didn’t un will tiek likta pirmā forma.
Kā saprast, ka darbības vārds ir neierasts?
Pēc izskata — nekā: pazīmes pašā vārdā nav, jāskatās vārdnīcā vai tabulā. Ir divi padomi. Veci īsi ikdienas vārdi (ir, dzert, iet, ņemt) biežāk izrādās neierasti, bet jauni un aizgūti (to google, to download) vienmēr ir regulāri.
Kāpēc darbības vārdam read visas trīs formas rakstās vienādi?
Rakstās tās tiešām vienādi, bet lasās atšķirīgi: read [riːd] — read [red] — read [red]. Patskaņa maiņa saglabājusies skanējumā, bet rakstība laika gaitā izlīdzinājusies. Formu var noteikt tikai pēc pārējā teikuma.
